Luvras muzejs (franču: Musée du Louvre, izrunā: /myze dy luvʁ/), oficiālais nosaukums Lielā Luvra (Grand Louvre), ir visapmeklētākais muzejs pasaulē, vēsturisks piemineklis un viens no Francijas simboliem. Tas atrodas Francijas galvaspilsētā Parīzē. Luvras kolekcija sastāv no aptuveni 35 000 mākslas darbiem no aizvēstures līdz 19. gadsimta beigām. Muzeja kopējā platība ir 60 600 kvadrātmetri.
Luvrā atrodas slavenākā Leonardo da Vinči glezna "Mona Liza", kā arī citi viņa darbi. Tur atrodas arī tādu slavenu gleznotāju kā Rembranta, Pītera Paula Rubensa un Ticiāna darbi.
Vēsture
Muzejs atrodas Luvras pilī (Palais du Louvre), kuru 1190. gadā sāka būvēt Francijas karalis Filips II Augusts kā cietoksni un tā tika izmantota kā karaļa rezidence. 16. gadsimta sākumā karalis Fransuā I Valuā Luvrā sāka izvietot mākslas darbus. 1672. gadā Francijas karalis Luijs XIV Burbons pārcēla karaļa rezidenci uz Versaļas pili, bet Luvrā izveidoja karaliskās mākslas kolekcijas izstādi. Plašākai publikai šo darbu apskate bija pieejama tikai pēc Franču revolūcijas, kas norisinājās 18. gadsimta beigās. Tajā laikā Luvra bija domāta kā brīvības simbols un vieta, kur Francijas militārais līderis Napoleons Bonaparts novietoja no karagājieniem atvestos mākslas darbus. 1803. gadā Luvra pat tika nosaukta par Napoleona muzeju (Musée Napoléon).
Kolekcijas
Visi Luvras muzejā esošie darbi un priekšmeti ir sagrupēti astoņās kolekcijas:
- Ēģiptes senlietās;
- Tuvo Austrumu senlietās;
- sengrieķu, etrusku un romiešu darbos;
- Islāma mākslā;
- skulptūrās;
- dekoratīvajā mākslā;
- gleznās;
- iespieddarbos un zīmējumos.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luvra.
- «Luvras oficiālā mājaslapa» (angliski, franciski, japāņu un ķīniešu).
