Portugāļu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā. Tā ir radniecīga galisiešu valodai, kā arī relatīvi tuva spāņu valodai.
Portugāļu valodu prot aptuveni 240 miljoni cilvēku. Dzimtā valoda tā ir 210–215 miljoniem cilvēku. Lielākā daļa no tiem dzīvo Brazīlijā (aptuveni 186 miljoni). Pēc valodas pratēju skaita tā ir septītā lielākā valoda pasaulē. Pēc citiem datiem tā ierindojas sestajā vietā (bengāļu valodas pratēju skaits ir ļoti līdzīgs). No eiropiešu valodām tā ir trešā izplatītākā aiz angļu un spāņu valodas.
Valstis ar oficiālo portugāļu valodu
Portugāļu valoda ir vienīgā valsts valoda septiņās valstīs: Portugālē, Brazīlijā, Mozambikā, Angolā, Kaboverdē, Gvinejā-Bisavā un Santomē un Prinsipi. Austrumtimorā un Ekvatoriālajā Gvinejā (kopš 2011. gada). Ķīnas speciālajā administratīvajā vienībā Makao tā ir viena no vairākām valsts valodām.
Portugāļu valodas dialekti
Izšķir divus galvenos portugāļu valodas dialektus. Viens no tiem ir Eiropas portugāļu valoda (português padrão), kuru attiecina ne tikai uz Portugāles iedzīvotājiem, bet arī uz Āfrikas valstīs (Angolā, Mozambikā, Gvinejā-Bisavā, Kaboverdē), Austrumtimorā un Makao dzīvojošajiem, kas runā portugāļu valodā. Dialekta nosaukumā vārds ‘Eiropa’ ir ieviests, lai to pretstatītu otram portugāļu valodas dialektam. Otrs dialekts ir Brazīlijas portugāļu valoda (português neutro), kas no Eiropas portugāļu valodas galvenokārt atšķiras pēc fonoloģijas. Brazīlijā portugāļu valoda iedalās vēl 16 valodas paveidos.
