Marathu valoda ir indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā. Tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda. Marathu valoda ir ceturtā lielākā valoda Indijā pēc runājošo skaita aiz hindi, bengāļu valodas un telugu valodas.
Marathu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un attīstījusies no prākritu valodām, īpaši no mahārāštrī prākrita. Tā saglabā vairākas arhaiskas iezīmes, kas raksturīgas agrīnākām indoāriešu valodām, vienlaikus attīstot arī unikālas gramatiskās un fonētiskās īpašības.
Valoda tiek rakstīta ar dēvanāgarī rakstību, lai gan vēsturiski tika izmantota arī modifcēta rakstība, piemēram, modi skripts, kas tika lietots administratīvos tekstos.
Marathu valodai ir bagāta literārā tradīcija, kas aizsākās viduslaikos ar reliģisko un filozofisko dzeju, īpaši bhakti kustības ietvaros. Vēlāk attīstījās arī proza, drāma un modernā literatūra.
Valodai ir vairāki dialekti, kas atšķiras atkarībā no reģiona, taču standartvaloda balstās uz Pune apgabala runas paveidu. Marathu tiek izmantota izglītībā, medijos, valsts pārvaldē un kultūrā, un tai ir nozīmīga loma reģionālajā identitātē.
Marathu valoda arī ietekmējusi un mijiedarbojusies ar citām reģiona valodām, piemēram, hindi, urdu un kannadu, kas atspoguļojas tās leksikā un izrunā.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marathu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
