Volga (krievu: Волга, mariešu: Юл, čuvašu: Атăл, tatāru: Идел, kalmiku: Иҗил-һол, kazahu: Еділ) ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā). Tā ir garākā Eiropas upe un pasaulē garākā upe, kuras ieteka nav saistīta ar pasaules okeānu. Volga sākas Valdaja augstienē, 228 metrus virs jūras līmeņa, bet ietek Kaspijas jūrā 28 metrus zem jūras līmeņa. Upe tek caur Krievijas federācijas 4 republikām un 11 apgabaliem. Volga ir Krievijas Eiropas daļas galvenā ūdens artērija, tā jau kopš antīkajiem laikiem kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Volgai ir simboliska nozīme krievu kultūrā, poētiski tā saukta par Volgu-māmuļu (Волга-матушка).
Upe ar kanāliem savienota ar Baltijas jūru, Balto jūru, Azovas jūru. Upes krastos atrodas Tvera, Ribinska, Jaroslavļa, Kostroma, Kinešma, Ņižņijnovgoroda, Čeboksari, Kazaņa, Uļjanovska, Toljati, Samara, Sizraņa, Balakova, Saratova, Engelsa, Kamišina, Volgograda, Astrahaņa. PSRS laikā uz upes izbūvēja daudzus HES, izveidojot mākslīgās ūdenskrātuves, tostarp pēc platības lielāko Eiropā — Kuibiševas ūdenskrātuvi.
Etimoloģija
Līdz pat 18. gadsimta sākumam upei nebija vienota nosaukuma. Par Volgu sauca tikai augšteci, apmēram 200 km no iztekas.
Krievijā valdošais uzskats Volgas vārda izcelsmi saista ar slāvu pirmvalodas vārdu *Vьlga (valgums, mitrums).
Pēc Vladimira Toporova uzskatiem Volgas nosaukums ir baltu izcelsmes. Šajā teritorijā dzīvojošie balti zināja, ka tā ir ļoti gara upe, pa to ilgi jābrauc, un tā nebeidzas, tāpēc sākumā šo upi sauca "Ilgā". Šo sākuma skaņu "I" krieviski apzīmēja ar mīkstinājuma zīmi. Tā kā mīkstinājuma zīmi vārda sākumā neliek, tad to aizvietoja ar skaņu "v": "vilga" (ar cieto "v"). Tā šī mīkstinājuma zīme pārvērtās par cieto zīmi. Cietā zīme krievu valodā tiek paskaidrota ar "o" palīdzību.
Citas versijas nosaukuma izcelsmi saista ar Baltijas somu valodām (piemēram, somu: valkea, igauņu: valge — 'balts').
