Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas, vācu: Friedrich Wilhelm Albert Viktor von Preußen; dzimis 1859. gada 27. janvārī; miris 1941. gada 4. jūnijā) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888. gada 15. jūnija līdz 1918. gada 9. novembrim.
Dzīvesgājums
Dzimis 1859. gadā Prūsijas kroņprinča Frīdriha ģimenē. Pēc tēva nāves 1888. gadā kļuva par Prūsijas karali un trešo Vācijas ķeizaru. 1890. gadā viņš atcēla no amata kancleru Oto fon Bismarku un iedibināja "jaunu kursu" ārpolitikā, kurš rezultātā izvērtās par Pirmo pasaules karu. Pirmā pasaules kara laikā vairāk uzticējās militārajai vadībai, bieži ignorēdams civilo varu. 1918. gadā, izceļoties Novembra revolūcijai, atteicās no troņa, emigrēja uz Nīderlandi un līdz mūža beigām (piedzīvoja Otrā pasaules kara sākumu un Nīderlandes okupāciju) dzīvoja tur.
Vizītes Latvijā
Pirmā pasaules kara laikā Vilhelms II vairākkārt apmeklēja iekarotās Oberosta teritorijas tagadējā Latvijā. 1915. gada rudenī viņš apmeklēja Austrumu fronti un 1916. gada maijā atklāja atjaunoto tiltu pār Driksu Jelgavā, 1917. gada jūlijā kopā ar ģenerāli Hutjē pieņēma 8. armijas parādi Jelgavā, 31. jūlijā apmeklēja Dobeli, savukārt 1917. gada septembrī kopā ar Austrumu karaspēka virspavēlnieku Bavārijas princi Leopoldu ieradās Rīgā, kur pieņēma karaspēka parādi par godu Vidzemes galvaspilsētas ieņemšanai.
