factograf
LV

Pēdējais Vācijas imperators

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns

Key facts

dzimšanas datums1859. gada 27. janvāris
miršanas datums1941. gada 4. jūnijs
alma materBonnas universitāte
nodarbošanāsmonarhs, gleznotājs, mākslas kolekcionārs
ieņemtais amatsVācijas ķeizars
apbalvojumsPour le Mérite
All data from the card 11
Priekštecis
Frīdrihs III
Pēctecis
—
Dzimšanas dati
1859. gada 27. janvārīBerlīne, Prūsija(tagad Vācija)
Miršanas dati
1941. gada 4. jūnijā (82 gadu vecumā)Dorna, Nīderlande
Apglabāts
Dorna, Nīderlande
Dinastija
Hoencollerni
Tēvs
Frīdrihs III
Māte
Lielbritānijas Viktorija (Sakss-Koburgas-Gotas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e)
1. Šlēzvigas-Holšteinas Augusta Viktorija (Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Augustenburgas dinastija), 2. Greicas Hermīne Reisa
Bērni
Prūsijas kroņprincis Vilhelms, Prūsijas princis Eitels Frīdrihs, Prūsijas princis Adalberts, Prūsijas princis Augusts Vilhelms, Prūsijas princis Oskars, Prūsijas princis Joahims, Prūsijas princese Viktorija Luīze
Reliģija
Vecprūsijas Ūnijas baznīca (Kirche der Altpreußischen Union)

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas, vācu: Friedrich Wilhelm Albert Viktor von Preußen; dzimis 1859. gada 27. janvārī; miris 1941. gada 4. jūnijā) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888. gada 15. jūnija līdz 1918. gada 9. novembrim.

Dzīvesgājums

Dzimis 1859. gadā Prūsijas kroņprinča Frīdriha ģimenē. Pēc tēva nāves 1888. gadā kļuva par Prūsijas karali un trešo Vācijas ķeizaru. 1890. gadā viņš atcēla no amata kancleru Oto fon Bismarku un iedibināja "jaunu kursu" ārpolitikā, kurš rezultātā izvērtās par Pirmo pasaules karu. Pirmā pasaules kara laikā vairāk uzticējās militārajai vadībai, bieži ignorēdams civilo varu. 1918. gadā, izceļoties Novembra revolūcijai, atteicās no troņa, emigrēja uz Nīderlandi un līdz mūža beigām (piedzīvoja Otrā pasaules kara sākumu un Nīderlandes okupāciju) dzīvoja tur.

Vizītes Latvijā

Vilhelms II pie Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas
Vilhelms II pie Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas
Vilhelms II kopā ar ģenerāli Hutjē pieņem 8. armijas parādi Jelgavā 1917. gada 30. jūlijā
Vilhelms II kopā ar ģenerāli Hutjē pieņem 8. armijas parādi Jelgavā 1917. gada 30. jūlijā
Bavārijas princis Leopolds sagaida Vilhelmu II Rīgā (pa labi)
Bavārijas princis Leopolds sagaida Vilhelmu II Rīgā (pa labi)
pie sagrautajiem Rīgas dzelzceļa tiltiem
pie sagrautajiem Rīgas dzelzceļa tiltiem
Sagaidīšana Daugavmalā
Sagaidīšana Daugavmalā
Parāde Rīgas esplanādē
Parāde Rīgas esplanādē
Daugavgrīvas cietokšņa apmeklējums
Daugavgrīvas cietokšņa apmeklējums
Rīgas Melngalvju namā
Rīgas Melngalvju namā
8 images

Pirmā pasaules kara laikā Vilhelms II vairākkārt apmeklēja iekarotās Oberosta teritorijas tagadējā Latvijā. 1915. gada rudenī viņš apmeklēja Austrumu fronti un 1916. gada maijā atklāja atjaunoto tiltu pār Driksu Jelgavā, 1917. gada jūlijā kopā ar ģenerāli Hutjē pieņēma 8. armijas parādi Jelgavā, 31. jūlijā apmeklēja Dobeli, savukārt 1917. gada septembrī kopā ar Austrumu karaspēka virspavēlnieku Bavārijas princi Leopoldu ieradās Rīgā, kur pieņēma karaspēka parādi par godu Vidzemes galvaspilsētas ieņemšanai.

Galerija

Read next

In 108 languages

Text from Wikipedia, CC BY-SA 4.0 · Source article