Vārtu gūšana futbolā

Noteikumi par vārtu gūšanu ir aprakstīti spēles noteikumu 10. noteikumā:

Vārti tiek ieskaitīti, kad visa bumba šķērso vārtu līniju starp vārtu stabiem un zem vārtu pārliktņa, ar nosacījumu, ka komanda, kura guvusi vārtus, nav pārkāpusi noteikumus.

— 10. noteikums: Spēles iznākuma noteikšana

Tāpat kā citos gadījumos, kad bumba šķērso spēles laukuma robežas, visai bumbai ir pilnībā jāšķērso visa līnija, pretējā gadījumā spēle turpinās. Vārtu guvums tiek ieskaitīts komandai, kas uzbrūk vārtiem, kuros bumba nonāk, neatkarīgi no tā, kura komanda faktiski izraisījusi bumbas nonākšanu vārtos. Ja bumba vārtos nonāk tā spēlētāja darbības rezultātā, kurš aizsargā šos vārtus, to sauc par pašvārtiem.

Ja bumba atsitas pret vārtu konstrukciju un paliek spēlē, spēle turpinās. Vārti var tikt gūti arī tad, ja bumba pēc atsitiena pret vārtu konstrukciju nonāk vārtos.

Pat tad, ja rupja spēle nepārprotami novērš vārtu gūšanu, tiesnesis nevar ieskaitīt vārtus, ja bumba nav nonākusi vārtos iepriekš aprakstītajā veidā. Vārtus nevar gūt tieši no strīdus bumbas, netiešā brīvsitiena vai iemetiena. Ja pēc kāda no šiem spēles atsākšanas veidiem bumba bez pieskāriena citam spēlētājam nonāk pretinieku vārtos, spēle tiek atsākta ar atsitienu no vārtiem. Spēlētājs nevar tieši gūt pašvārtus no neviena spēles atsākšanas veida (izņemot teorētiski — no 11 metru soda sitiena). Šādā gadījumā tiek piešķirts stūra sitiens. Abas šīs situācijas, īpaši pēdējā, ir ārkārtīgi retas.

2019. gadā ieviesto noteikumu izmaiņu rezultātā nav iespējams gūt vārtus ar rokām vai roku. Ja vārtsargs no sava soda laukuma ar metienu iemet bumbu tieši pretinieku vārtos, vārti netiek ieskaitīti; tā vietā aizsargājošajai komandai tiek piešķirts atsitiens no vārtiem. Praksē šāda situācija ir maz ticama, ņemot vērā iesaistītos attālumus, taču tā var rasties futbola paveidos, kuros noteikumi ir pielāgoti spēlei mazākā laukumā. Ja citos apstākļos bumba tieši nonāk pretinieku vārtos pēc tam, kad tā skārusi spēlētāja roku vai roku līdz elkonim, tiek fiksēts pārkāpums par spēli ar roku (pat ja tas noticis netīši vai citādi būtu bijis atļauts). Joprojām ir iespējams gūt pašvārtus ar roku vai rokas daļu līdz elkonim.

2019. gada noteikumu izmaiņas arī paredzēja, ka vārti nevar tikt ieskaitīti, ja bumba tieši nonāk kādos no vārtiem pēc tam, kad tā skārusi spēles tiesnesi; šādā gadījumā tiek piešķirta strīdus bumba.

Ja spēlētājs vai komandas amatpersona atrodas laukumā nelikumīgi brīdī, kad viņa komanda gūst vārtus, vārti netiek ieskaitīti, un pretinieku komandai tiek piešķirts tiešais brīvsitiens.

Pēc vārtu guvuma spēle tiek atsākta ar sākumsitienu, ko izpilda komanda, pret kuru vārti tika gūti.

Noteikšana, vai vārti ir gūti

Lielākā daļa vārtu guvumu ir samērā nepārprotami, jo bumba parasti trāpa vārtu konstrukcijai piestiprinātajā tīklā, tādējādi norādot, ka tā ir pilnībā šķērsojusi iepriekš aprakstīto vārtu līniju. Tomēr dažkārt rodas situācijas, kurās tiesnešiem ir grūti noteikt, vai bumba pilnībā šķērsoja vārtu līniju pirms tā atlēca, vārtsargs to atvairīja vai tā tika izsista no vārtu zonas. Turklāt pat tad, ja bumba šķērso vārtu līniju atbilstoši noteikumiem, vārti var netikt ieskaitīti, ja uzbrūkošā komanda ir pārkāpusi spēles noteikumus, piemēram, atrodoties aizmugures stāvoklī vai izdarot pārkāpumu.

Tāpat kā visu citu spēles noteikumu piemērošanas gadījumā, galīgais lēmums par to, vai vārti ir gūti, ir tiesneša kompetencē. Spēles galvenajam tiesnesim palīdz tiesneša asistenti, kuru atrašanās vieta laukuma malā dažos gadījumos ļauj labāk noteikt, vai bumba ir šķērsojusi vārtu līniju vai arī uzbrūkošā komanda ir izdarījusi pārkāpumu.

Vārtu guvumus, kas kļūdaini ieskaitīti vai neieskaitīti kļūdas dēļ, nosakot, vai bumba ir šķērsojusi vārtu līniju, dēvē par spoku vārtiem (ghost goals). Vārtu tīkls bija viens no pirmajiem līdzekļiem, ko izmantoja, lai palīdzētu spēles tiesnešiem noteikt, vai vārti ir gūti. Ieviests 1890. gados, vārtu tīkls nodrošina vienkāršu veidu, kā noteikt, vai bumba ir nonākusi vārtu stabu un pārliktņa pareizajā pusē. Lai gan spēles noteikumi vārtu tīkla izmantošanu neparedz kā obligātu prasību, mūsdienās tas ir sastopams gandrīz visos organizēta futbola līmeņos. Kopš 2012. gada augstākā līmeņa profesionālajā futbolā tiek izmantota vārtu līnijas tehnoloģija. Tā izmanto kameru un/vai sensoru sistēmu, lai tiesnesim diskrēti paziņotu, kad bumba ir pilnībā šķērsojusi vārtu līniju. Video tiesneša asistents (VAR) tika ieviests 2018. gadā pēc vairākiem gadu ilgiem izmēģinājumiem. Tas ir papildu tiesnesis, kurš nepārtraukti uzrauga spēles videoierakstu un ir pilnvarots informēt galveno tiesnesi, ja viņš pieņem “skaidru un acīmredzamu kļūdainu lēmumu” tādos jautājumos kā vārtu ieskaitīšana.

Spēles noteikumos nav īpaši noteikts, kā vārtu guvums tiek piedēvēts konkrētam spēlētājam. Tomēr praksē vārtu guvums gandrīz vienmēr tiek piedēvēts konkrētam spēlētājam — tam, kurš veica pēdējo darbību, kuras rezultātā tika gūti vārti. Parasti tas ir pēdējais spēlētājs, kurš pieskāries bumbai, neņemot vērā nebūtiskus bumbas virziena maiņas gadījumus, piemēram, neveiksmīgu mēģinājumu to atvairīt. Ja spēlētājs izraisa vārtu guvumu savas komandas vārtos, šie vārti tiek reģistrēti kā pašvārti.

Lēmumi par vārtu guvuma autora noteikšanu dažādās sacensībās var atšķirties. Anglijas Premjerlīgā ir īpaša Apšaubāmo vārtu guvumu komisija (Dubious Goals Committee), kas izskata strīdus par vārtu guvuma autoru.

Individuālam spēlētājam vairāku vārtu gūšana vienā spēlē tiek uzskatīta par ievērojamu sasniegumu. Futbolā ar hat-trick apzīmē salīdzinoši retu sasniegumu — trīs vārtu gūšanu vienā spēlē. Dažās sacensībās tiek pasniegtas balvas spēlētājiem, kuri guvuši visvairāk vārtu; šādas balvas bieži dēvē par "Zelta buci" (Golden Boot).

Lai gan spēļu aprakstos jau izsenis tika minēts, ka viens spēlētājs ir veicis darbību uzbrukumā, kas novedusi pie cita spēlētāja gūtiem vārtiem, tikai kopš 20. gadsimta 90. gadiem šādu rezultatīvu piespēļu statistika tiek plaši uzskaitīta.

Spēlētāji parasti atzīmē vārtu guvumu kopā ar komandas biedriem, dažkārt skatītājiem parādot arī izsmalcinātākus svinību priekšnesumus. Spēles noteikumi to atļauj, taču nosaka, ka vārtu guvuma svinībām nevajadzētu būt “pārmērīgām”.

Vidēji vienā futbola spēlē tiek gūti tikai daži vārti.

Vairāku gadu rezultātu analīze vairākās Anglijas līgās atklāja, ka visbiežāk sastopamais spēles rezultāts bija 1–0, kas tika fiksēts aptuveni 20% spēļu.