Skaja (angļu: Isle of Skye, skotu gēlu: An t-Eilean Sgitheanach) ir Apvienotajai Karalistei piederoša sala Skotijas piekrastē, Iekšējo Hebridu salu lielākā un apdzīvotākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta un osta ir Portrī salas austrumu krastā. Galvenās saimniecības nozares ir tūrisms, lauksaimniecība, zveja un mežsaimniecība.
Ģeogrāfija
Sala atrodas Iekšējo Hebridu salu ziemeļos. Rietumos un ziemeļos krastus apskalo Minču šaurumi, dienvidos — Hebridu jūra, bet austrumos Inera un Slītas šaurumi salu atdala no Skotijas krasta. Salas krasti stipri izroboti, daudz garu līču un pussalu, piekrastē saliņas un klintis. Sala kalnaina, augstākā virsotne ir Alasders 992 m vjl salas dienvidos. Ainavā dominē pļavas un virsāji. Sala ar autoceļu tiltu savienota ar pārējo Skotiju.
Vēsture
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Skaja apdzīvota vismaz kopš mezolīta. Dažādos laikos salu apdzīvojuši ķeltu ciltis pikti un gēli, vikingi un visbeidzot skotu Maklaudu un Makdonaldu klani. Līdz 1266. gadam Skaja kā daļa no Salu karalistes piederēja Norvēģijai (dēvēta par Skíð), līdz saskaņā ar Pērtas līgumu nonāca Skotijas īpašumā.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skaja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
