Podlahija (latīņu: Podlachia, Polexia), Palenkija (lietuviešu: Palenkė) jeb Podļašija (poļu: Podlasie, baltkrievu: Падляшша) ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas ziemeļaustrumu daļā, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā. Sākotnēji tā bija jātvingu apdzīvotā Sudavas zeme starp Bugas un Nemunas upēm, kuras galvenā pilsēta 15. gadsimtā bija Belska Podlaska, vēlāk Bjalistoka.
Vēsture
Sudavas zemes pamatiedzīvotāji līdz pat 13. gadsimta beigām bija baltu cilts jātvingi, kas Ziemeļu krusta karu laikā nonāca Mazovijas kņazu ietekmē. No 1466. gada līdz 1569. gadam tā bija Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karalistes pierobežas zeme (no kā cēlies tās lietuviskais nosaukums Palenkė — "pie poļiem (ļahiem)"). Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas 1569. gadā šo novadu pārpoļoja, kaut arī ziemeļu daļā (Suvalku un Sejnu apriņķī) vēl arvien dzīvo lietuviešu minoritāte, bet austrumu daļā baltkrievu minoritāte.
Pēc Polijas dalīšanas 1795. gadā Podlahija kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu. Pēc Pirmā pasaules kara Podlahija ietilpa Polijas Otrās republikas sastāvā. 1999. gadā, apvienojot Lomžas un Suvalku vojevodistes, atjaunoja Podlases vojevodistes nosaukumu.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Podlahija.
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
