Peloponēsas karš (grieķu: Πελοποννησιακός Πόλεμος) bija karš Senajā Grieķijā starp Atēnu vadīto Dēlas savienību un Peloponēsas līgu, ko vadīja Sparta. Tas notika no 431. gada p.m.ē. līdz 404. gada p.m.ē. 25. aprīlim. Vēsturnieki tradicionāli šo karu iedala trijos posmos.
Pirmais posms (Arhidāma karš) ilga no 431. līdz 421. gadam, tas noslēdzās ar miera līgumu starp Atēnām un Spartu uz 50 gadiem, tomēr tas drīz vien tika pārkāpts, atsākot karadarbību. Otrais posms (ceturtā Sicīlijas ekspedīcija) ilga no 415. līdz 413. gadam, un tas noslēdzās ar atēniešu flotes iznīcināšanu. Trešais posms (Dekelejas karš) ilga no 413. līdz 404. gadam. 405. gadā spartieši uzvarēja kaujā pie Aigospotamas, 404. gadā Atēnas padevās.
Sekas
Vienotības trūkums, biežā sabiedroto maiņa, savstarpējie brāļu kari novājināja Grieķijas valstis, un tās nonāca Maķedonijas ķēniņa Filipa II varā.
Atsauces
- Kopējās
- Pasaules vēstures atlants 1. Zvaigzne ABC. 2002. 61. lpp. ISBN 9984-17-828-5.
