Mindoro (Mindoro) ir sala Filipīnu arhipelāgā, pēc platības septītā un pēc iedzīvotāju skaita astotā lielākā sala valstī. Administratīvi ietilpst Mimaropas reģionā; dalās divās provincēs — Austrummindoro un Rietummindoro. Apdzīvo galvenokārt tagali, kā arī aborigēnās mangianu grupas. Lielākā pilsēta ir Sanhosē salas dienvidrietumu krastā, bet galvenā pilsēta ir reģiona un Austrummindoro provinces centrs Kalapana.
Ģeogrāfija
Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā uz dienvidiem no Lusonas starp Dienvidķīnas jūru rietumos, Sibujanas jūru austrumos un Sulu jūru dienvidos. Verdes salas šaurums ziemeļos to atdala no Lusonas, Kalavites šaurums ziemeļrietumos — no Lubangas salas, Tablasas šaurums dienvidaustrumos — no Tablasas un Panajas, bet Mindoro šaurums dienvidrietumos — no Busuangas. Krasti mēreni izroboti, vietām krauji, piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir Ilina dienvidrietumu krastā. Sala vulkāniskas izcelsmes, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu. Centrālajā daļā stiepjas kalnu grēda, bet piekrastē zemienes. Augstākais kalns ir Alkons 2616 m vjl salas ziemeļdaļā. Salas austrumu piekrastē 217 km² lielais Nauhana ezers. Valda subekvatoriāls musonu klimats. Salas vidusdaļā atrodas divi nacionālie parki: Iglita-Bako kalnu nacionālais parks un Nauhana ezera nacionālais parks.
Vēsture
Senatnē ķīniešu tirgotāji salu dēvējuši par Mai (Ma-i). Spāņu kolonizatori sākotnēji to dēvējuši par Mina de Oro — ‘zelta raktuve’, no kā cēlies tagadējais nosaukums. Pirms spāņu iekarojuma sala bijusi Brunejas sultanāta valdījumā un tajā bijušas moro apmetnes. Spāņu iekarojuma laikā, kad notika sīvas kaujas ar moro karotājiem, sala tika ievērojami depopulēta, bet vēlāk to apdzīvoja tagali no Lusonas.
Līdz 17. gadsimtam administratīvi sala kopā ar Marinduki bija Batangasas provinces pakļautībā. 17. gadsimta sākumā tika izveidota atsevišķa Mindoro province ar centru Puertogalerā. 1902. gada jūnijā Mindoro tika pakļauta Marindukes provincei kā apakšprovince, bet jau tā paša gada novembrī atgriezta patstāvīgas provinces statusā. 1950. gadā sadalīta divās tagadējās provincēs.
