Metīda, arī Mētida ir Jupiteram tuvākais pavadonis. Metīdu 1979. gadā atklāja Stīvens Sinnots (Stephen P. Synnott), pārlūkojot attēlus, kurus uzņēma kosmiskā zonde Voyager 1. Sākotnējais pavadoņa apzīmējums bija S/1979 J 3. 1983. gadā pavadonim tika piešķirts oficiālais nosaukums — Metīda. Sengrieķu mitoloģijā Metīda ir Zeva pirmā sieva.
Raksturojums
Metīdas orbīta atrodas Jupitera gredzena iekšienē. Tiek uzskatīts, ka gredzenu nepārtraukti papildina daļiņas no Metīdas un Adrastejas. Metīda ir neregulāras formas pavadonis, izmēri 60x40x34 km. Tās virsmu klāj daudz triecienkrāteru. Virsma ir tumša un izskatās nedaudz sarkanīga. Pavadonim ir izteikti atšķirīgas puslodes. Orbītas priekšpusē esošā puslode ir 1,3 reizes gaišāka, nekā pretējā puslode. To var izskaidrot ar faktu, ka priekšpusē esošā puslode saņem daudz vairāk triecienu, saskaroties ar citiem debess ķermeņiem, kā rezultātā uz pavadoņa virsmas tiek izsviests svaigs ledus no tā dzīlēm.
Izpēte
Kosmiskā zonde Voyager 1 Metīdu parādīja tikai kā punktu, tādējādi arī zināšanas par šo pavadoni bija niecīgas līdz tā pētīšanu uzsāka kosmiskais aparāts Galileo. Galileo nofotografēja gandrīz visu pavadoņa virsmu un noteica dažādus parametrus.
