factograf
LV

Kvantunas armija

Kvantunas armija
All data from the card 8
Darbība
1919. gada aprīlis – 1945. gada augusts
Valstis
Japānas Impērija
Allegiance
Japānas imperators
Filiāles
Japānas Impērijas armija
Tips
Galvenā armija
Lielums
300 000 (1940)763 000 (1941)713 000 (1945)
Garisons / galvenā mītne
Rojuna, Iznomātā Kvantunas teritorija (1906–1932) Čančuņa, Mandžukuo (1932–1945)
Nickname(s)
Toku (japāņu: 德兵團 Toku heidan), "tikumīgie"

Kvantunas armija (japāņu: 関東軍, Kantō-gun) bija viena no Japānas Impērijas armijas galvenajām vienībām 20. gadsimta sākumā un vidū. Tā bija ne tikai militāra, bet arī politiskais spēks, kas bieži vien ietekmēja valdības lēmumus attiecībā uz karadarbību un valsts paplašināšanos.

Tā tika izveidota 1906. gadā, lai aizsargātu Iznomāto Kvantuņas teritoriju un Dienvidmandžūrijas dzelzceļa zonu pēc Krievu—japāņu kara (1904—1905). Tā strauji paplašinājās un kļuva par svarīgu Japānas Impērijas armijas daļu. Armijai bija būtiska loma Japānas Impērijai paplašinoties Āzijā, īpaši Mandžūrijā, kur 1932. gadā tika izveidota satelītvalsts Mandžukuo. Pēc Mandžūrijas okupācijas 1931. gadā Kvantunas armija īstenoja stingru kontroles politiku, kas ietvēra civiliedzīvotāju terorizēšanu, masveida slepkavības, piespiedu pārvietošanu un kultūras asimilāciju. Kvantunas armija bija pazīstama ar nežēlīgām represijām pret ķīniešiem un citiem iedzīvotājiem, kas pretojās okupācijai.

Kvantunas armija kļuva bēdīgi slavena ar savu necilvēcīgo rīcību, tostarp bēdīgi slaveno 731. vienību, kas veica bioloģiskos eksperimentus ar ieslodzītajiem. Vienība tika izveidota, lai izstrādātu un pārbaudītu bioloģiskos ieročus un izpētītu epidēmiju izplatību. Galvenais mērķis bija veicināt Japānas Impērijas kaujasspēju uzlabošanu, izmantojot bioloģiskos ieročus. Pētījumi ietvēra arī eksperimentus ar etniskajām grupām, lai izprastu ģenētisko atšķirību ietekmi uz slimību izplatību.

Otrā pasaules kara beigās Padomju Savienība uzsāka Mandžūrijas operāciju, kurā sakāva Kvantunas armiju un panāca Japānas kapitulācijas (Japānas kapitulācijas akts). Pēc kara armijas virsniekus un 731. vienības dalībniekus tiesāja par kara noziegumiem Tokijas tribunālā.

Komandējošais sastāvs

Kvantunas armija

Komandieri

Vārds No Līdz
1- Ģenerālis Tačibana Koičiro 1919 1921. gada 6. janvāris
2 Ģenerālis Misao Kavai 1921. gada 6. janvāris 1922. gada 10. maijs
3 Ģenerālis Šinobu Ono 1922. gada 10. maijs 1923. gada 10. oktobris
4 Ģenerālis Jošinori Širakava 1923. gada 10. oktobris 1926. gada 28. jūlijs
5 Feldmaršals Barons Nobujoši Muto 1926. gada 28. jūlijs 1927. gada 26. augusts
6 Ģenerālis Čotaro Muraoka 1927. gada 26. augusts 1929. gada 1. jūlijs
7 Ģenerālis Eitaro Hata 1929. gada 1. jūlijs 1930. gada 31. maijs
8 Ģenerālis Takaši Hišikari 1930. gada 3. jūnijs 1931. gada 1. augusts
9 Ģenerālis Šigeru Hondžo 1931. gada 1. augusts 1932. gada 8. augusts
10 Feldmaršals Barons Nobujoši Muto 1932. gada 8. augusts 1933. gada 27. jūlijs
11 Ģenerālis Takaši Hišikari 1933. gada 29. jūlijs 1934. gada 10. decembris
12 Ģenerālis Džiro Minami 1934. gada 10. decembris 1936. gada 6. marts
13 Ģenerālis Kenkiči Ueda 1936. gada 6. marts 1939. gada 7. septembris
14 Ģenerālis Jošidžiro Umezu 1939. gada 7. septembris 1944. gada 18. jūlijs
14 Ģenerālis Otozo Jamada 1944. gada 18. jūlijs 1945. gada 11. augusts

Ārējās saites

  • Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
  • Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)

Read next

In 40 languages

Text from Wikipedia, CC BY-SA 4.0 · Source article