Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā. Pēc izpostīšanas Otrā pasaules karā saglabāts vienīgi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā ierīkots tūrisma informācijas centrs, vēstures ekspozīcijas, skatu laukums 9. stāvā un restorāns. Arheoloģisko izrakumu laikā torņa austrumu pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu, un atsegti oriģinālie baznīcas ārsienu mūri. Atrodas Akadēmijas ielā 1, Jelgavā.
Vēsture
Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1522. gadā tagadējā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa vietā atradusies neliela koka katoļu baznīca. Neilgi pēc tam, kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par vienu no savām rezidencēm un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1574. gadā viņš blakus vecajai baznīcai lika celt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei, par kura autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575. gadā. Valsts sadalīšanas, Polijas-Zviedrijas kara un iekšējo cīņu dēļ baznīcu pabeidza celt tikai Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā un iesvētīja 1615. gada 25. maijā. Baznīcas altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna. Hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā 1686.—1688. gadā pēc arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvēja baznīcas torni, kas slējās 49,68 metru augstumā un bija augstākā celtne visā hercogistē. 1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 metrus un tā bija augstākā celtne pirmskara Jelgavā.
Jelgavas kaujas laikā pēc 1944. gada 27. jūlija PSRS aviācijas uzlidojuma Jelgavas Sv. Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca nodega un vairs netika atjaunota. 1954. gadā Padomju armijas sapieri uzspridzināja baznīcas altāra daļu, bet vēlāk nojauca arī atlikušos baznīcas mūrus, militārajām vajadzībām kā augstāko ēku pilsētā atstājot vienīgi torni.
1958. gadā pēc pilsētas galvenā arhitekta Ādolfa Krūmiņa iniciatīvas uzsāka torņa remontu, kura laikā atjaunoja tā apmetumu, izveidoja kāpnes un salaboja jumta segumu, virsotnē ierīkojot skatu laukumu tūristiem. 1969. gada 29. decembrī ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu Nr. 595. torni iekļāva republikas nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.
1993. gadā baznīcas torni nodeva pašvaldībai, kas 1994. gadā izstrādāja tā atjaunošanas projektu, sākotnēji paredzot tur izvietot Jelgavas dzimtsarakstu nodaļu, tūrisma informācijas centru un suvenīru veikalu. 1998. gadā torni iekļāva Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli. 2004. gadā torni pārsedza ar stikla jumtu.
No 2009. līdz 2010. gadam torni pārbūvēja, tajā ierīkojot tūrisma un kultūrizglītības centru. 2011. gadā priekšlaukuma vidū atklāja tēlnieka Jāņa Aivara Karlova veidoto akmens skulptūru-strūklaku "Trīsvienība". Pašreizējais torņa augstums ir 50,17 metri, un tam saglabāta Martina Knoha veidotā sākotnējā forma.
Attēlu galerija
Torņa interjers
Atjaunotā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa deviņos stāvos iekārtotas šādas telpas:
- 1. stāvs. Tūrisma informācijas centrs ar biļešu kasi, suvenīru veikals;
- 3. stāvs. Vēstures ekspozīcija "Zemgale — Latvijas prezidentu šūpulis";
- 4. stāvs. Vēstures ekspozīcija "Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmeta griežos". Izmantojot skārienjūtīgus monitorus, iespējams virtuāli aplūkot vēsturisko baznīcu gan no ārpuses, gan iekšpuses;
- 5. stāvs. Vēstures ekspozīcija "Tautas tērps Zemgalē";
- 7. stāvs. Konferenču zāle;
- 8. stāvs. Restorāns;
- 9. stāvs. Izstāžu zāle un skatu laukums, no kura iespējams vērot Jelgavas pilsētas panorāmu uz visām debespusēm.
Ārējās saites
- Jelgavas reģionālā tūrisma centra tīmekļa vietne
- Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis[novecojusi saite] Artūrs Lapiņš. Arhitektūras platforma A4D
