factograf
LV

Ikri

Ikri

Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu olu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī. Ikrus nērš tādas dzīvnieku grupas, kā zivis, apaļmutnieki, abinieki, moluski, adatādaiņi u.c. Apaugļoti ikri vēlāk pārtop par dzīvnieku kāpuriem, kas tālāk attīstās par nobriedušiem organismiem.

Atšķirībā no olām, kuras sedz ciets (putniem, daudziem rāpuļiem) vai ādains (ķirzakām, kukaiņiem) apvalks un pasargā no izžūšanas, ikriem ir gļotains apvalks. Ārpus ķermeņa to attīstība var notikt tikai ūdens vidē.

Zivju ikrus lieto pārtikā, gan svaigā, gan pārstrādātā veidā.

Fizioloģija

Ikru olšūnas attīstās mātīšu pāra olnīcās (gonādās). Lielākajai daļai zivju ikru apaugļošanās ir ārēja un norisinās ūdenī, kaut arī ir izņēmumi. Iekšējā apaugļošanās samazina nejaušus ikru un spermatozoīdu zudumus. Zivis, kas nērš ikrus, tiek sauktas par nārstotājām. Zivis ar iekšējo apaugļošanos sauc par dzīvdzemdētājām.

Iznērstie ikri dalās divos tipos:

  • pelaģiskie ikri peld uz ūdens virsmas. Tiem ir ļoti mazas olšūnas, zems olbaltumvielu saturs un košs krāsojums. Pelaģiskos ikrus nērš, piemēram, mencas un brētliņas;
  • bentiskie ikri grimst, nosēžoties ūdenstilpes dibenā. Tie parasti ir smagāki par pelaģiskajiem ikriem un tajos ir vairāk olbaltumvielu.

Ziemeļu krevešu mātītes gonādās veido iekšējos ikrus, bet pēc iznēršanas uz vēderkājām (pleopodiem) iznēsā apaugļotus ārējos ikrus.

Izmantošana

Zivju ikri tiek plaši izmantoti pārtikā. Tie ir bagāti ar vērtīgām barības vielām, tomēr netiek plaši izmantoti pārtikā savas dārdzības dēļ. Ir plaši pazīstams ikru gastronomiskais dalījums trīs grupās:

Ikri tiek sagatavoti lietošanai tos sālot un konservējot. Pašlaik organizācija Greenpeace veic kampaņu par melno ikru ieguves aizliegšanu, jo ir strauji samazinājies storveidīgo zivju skaits, un dažas sugas ir uz izmiršanas robežas.

Read next

In 57 languages

Text from Wikipedia, CC BY-SA 4.0 · Source article