Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku. Apvienotā karaspēka pusē kaujā piedalījās arī Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēka vienība Ferdinanda Ketlera vadībā.
Norise
Kauja notika 1701. gada 19. (9.) jūlijā Spilves pļavās Pārdaugavā. Sakšu armijas virspavēlnieks grāfs Ādams fon Šteinavs (Adam Heinrich Graf von Steinau) taktiski kļūdījās, gaidot zviedru uzbrukumu Koknesē un pirms kaujas sadalīja savu karaspēku. Apvienotais Saksijas, Kurzemes un Krievijas karaspēks ģenerāļa Oto Arnolda fon Paikula vadībā izvietojās Daugavas kreisajā krastā no Spilves pļavām līdz Katlakalnam.
Zviedru kājnieki dūmu aizsegā četros no rīta lielgabalu uguns aizsegā sāka pārcelties pāri Daugavai un spējā triecienā karaļa Kārļa XII vadībā ieņēma placdarmu Daugavas kreisajā krastā. Sakši ģenerāļa O. Paikuļa vadībā nesekmīgi centās piespiest zviedrus atkāpties, tad ieradās sakšu kavalērija no Kokneses Ā. Šteinava vadībā, bet arī jātnieku kaujā zviedri izcīnīja uzvaru. Apvienotā karaspēka kara padome pieņēma lēmumu atkāpties, tomēr uz Lucavsalas ielenktā krievu karaspēka vienība atteicās padoties un tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Zviedrijas karaspēks viegli ieņēma Kurzemes hercogisti un līdz 11. augustam uzturējās Bauskas pilī.
Daugavas forsēšana un pontonu tilta būve
Kaujas laikā zviedri izmantoja peldošas koka platformas un dūmu aizsegu. Lai galvenais karaspēks varētu šķērsot Daugavu, tika uzbūvēti plosti, kas savā starpā bija saistīti ar virvēm. Pēc karaspēka aiziešanas tilts palika Rīgas pilsētai un kalpoja kā pirmais tilts pār Daugavu tās lejtecē, ko izmantoja vasaras mēnešos. 1705. gadā pavasara pali tiltu aiznesa jūrā. Plostu tilts tika atjaunots, bet 1710. gada Rīgas aplenkuma laikā to iznīcināja krievu armija.
Galerija
