C klase ir trešā mazākā kategorija Eiropas Komisijas noteiktajā vieglo automobiļu klasifikācijas sistēmā un tos parasti dēvē par "vidus izmēra automobiļiem" jeb "vidēja izmēra automobiļiem", un tas lielā mērā atbilst ASV un Kanādā izmantotajai kompakto automobiļu klasei, Euro NCAP "mazo ģimenes automobiļu" izmēru klasei, kā arī līdzīgām vidēja izmēra kategorijām citos nozīmīgos tirgos, piemēram, Ķīnā un Japānā. C klases automobiļi parasti ir 4,2–4,6 m gari, un Eiropā tos visbiežāk pārdod hečbeka un universāļa virsbūves versijās, savukārt Ziemeļamerikā un lielākajā daļā Āzijas dominē sedani.
Šīs klases mūsdienīgais hečbeka veidols aizsākās ar 1974. gada Volkswagen Golf modeli, kura priekšpiedziņas konstrukciju desmitgades laikā plaši pārņēma citi ražotāji visā Eiropā. Lai gan pasaules mērogā šajā klasē ilgstoši dominēja tādi modeļi kā Golf, Ford Focus, Toyota Corolla un Honda Civic, kopš 2000. gadu vidus tas ir pakļauts pastāvīgam spiedienam, ko rada kompakto krosoveru popularitāte, kā arī pēdējā laikā novērotā globālā pāreja uz elektrificētiem un jauna veida enerģijas transportlīdzekļiem.
Līdz 2024. gadam apvidus auto (SUV) veidoja rekordlielu daļu — 54% no jauno automobiļu reģistrācijām Eiropā, savukārt C klases tirgus daļa Eiropā samazinājās līdz 13,9%.
Definīcija
Eiropas automobiļu klasifikācija nav balstīta uz izmēra vai svara kritērijiem. Praksē C klases automobiļus raksturo kā tādus, kuru garums ir aptuveni 4,5 m. 2021. gadā C klasē ietilpstošo automobiļu garums svārstījās no aptuveni 4,2 līdz 4,6 m.
Piemēri ir Volkswagen Golf, Toyota Corolla, Mercedes-Benz A-Class, Ford Focus, SEAT León, BMW 1. sērija, Audi A3, Citroën C4 un Honda Civic.
Raksturojums
Eiropā C klases visizplatītākie automobiļu virsbūves tipi ir hečbeki, kam seko sedani un universāļi. Ziemeļamerikā un lielākajā daļā Āzijas četru durvju sedani ir izplatītāki nekā hečbeki.
