BeOS ir operētājsistēma, ko 1991. gadā izstrādāja uzņēmums Be Inc. Uzņēmumu 1990. gadā dibināja bijušie Apple un Amiga darbinieki Žana Luija Gasē (Jean-Louis Gassée) vadībā.
Iezīmes
Sistēmas stiprās puses bija mikrokodols, moduļu serveru sistēma, vienkārša un draudzīga saskarne, kā arī bagātīgs multivides atbalsts, kas tajā laikā nebija pieejams konkurējošām platformām. Tajā pašā laikā prasības pret aparatūru bija ļoti pieticīgas. Sistēma efektīvi izmantoja daudzprocesoru tehnoloģijas un bija paredzēta personīgai lietošanai. Sistēma bija ierobežoti saderīga ar Posix. Jau sākotnēji tika atbalstīts Unicode. Tika izmantota progresīva failu sistēma BeFS ar metaatribūtiem.
Vēsture
Sākotnēji sistēma tika izlaista pašu darbstacijai BeBox, kas darbojās ar AT&T Hobbit procesoriem.
Vēlāk sistēma tika portēta uz PowerPC procesoriem, tostarp uz Macintosh. Uzņēmuma Apple neveiksmes ar MacOS sistēmu lika apsvērt BeOS kā iespējamo uzņēmuma nākotnes operētājsistēmu. Tomēr sarunas cieta neizdošanos, jo Be Inc. pieprasīja pārāk lielu summu, un Apple izdarīja izvēli par labu Stīvam Džobsam un NeXT.
Pēc tam BeOS tika portēta uz Intel x86 procesoriem un tika piedāvāta uzstādīšanai visiem interesentiem ierobežotā versijā; pilnā versija bija maksas.
2001. gadā uzņēmums Palm, Inc. nopirka Be Inc., mēģinot izveidot jaunu PalmOS versiju uz BeOS tehnoloģiju bāzes ar nosaukumu PalmOS 6 Cobalt. Tā tika izlaista tikai prototipos un nenonāca sērijveida ierīcēs. Tā vietā Palm izlaida PalmOS 7 uz Linux bāzes, kas tagad pazīstama kā WebOS. Pēc neveiksmes ar šo sistēmu uzņēmumu Palm nopirka uzņēmums Access, kam arī tagad pieder tiesības uz BeOS kodu.
Balstoties uz BeOS, vācu uzņēmums yellowTAB mēģināja pārdot operētājsistēmu Zeta, veicot virkni uzlabojumu. Tomēr pēc Access draudiem uzsākt tiesvedību Zeta pārdošana tika pārtraukta.
Mūsdienas
Pašlaik entuziastu grupa izstrādā sistēmu Haiku, kas ir rakstīta no nulles un kurai ir atvērtais kods. Tā ir bināri saderīga ar BeOS un atrodas beta stadijā.
