Apostrofs (grieķu: ἀπόστροφος, apóstrophos) ir komatveida zīme virs rindas. Ar apostrofu latviešu valodas rakstos tiek parādīts burtu vai burtkopu izlaidums vai atmetums; pārsvarā tiek lietots saistītās valodas tekstos (lugas, dzeja). Citās valodās apostrofa lietojums ir plašāks.
Mūsdienās ir jāierobežo apostrofa lietošana latviešu valodas rakstos, jo tā izmantošana nav ieteicama no valodas kultūras viedokļa, tāpat tas nenorāda labu dzejas stilu. Vairāki vārdi, kas agrāk lietoti ar apostrofu, mūsdienās tiek lietoti bez tā, jo ir ieguvuši stilistisku nokrāsu un ir uztverami kā poētismi, kur apostrofs nav lietojams.
Lietojums
Apostrofs tiek lietots
- ritma dēļ saistītā valodā dažādu vārdšķiru locījumu galotņu atmetumā
- Sun' ar kaulu nomētāju
- dzejā un sarunvalodas attēlojumā darbības vārda personu galotņu atmetumā
- Rībēj' Rīga, Rībēj' Rīga
- apstākļa vārdu galotņu atmetumā
- Tik grūt' ir par to nedomāt.
- lietvārdiem (visbiežāk 2. deklinācijas nominatīvā un 4. un 5. deklinācijas ģenitīvā) patskaņu izlaidumā vārda celmā vai galotnē
- Domāj't, netrāpīšu?
- Es vēl nees'u pabeidzis mājasdarbus.
- atsevišķu līdzskaņu vai veselu zilbju atmetumā
- Hei, knauķi! panāc šu'.
- sarunvalodas attēlojumā dažu partikulu saīsinājumos
- Vai ta' nezini
