Aleksandrs VI, īstajā vārdā Roderiks Bordža (valensiešu: Roderic Llançol i de Borja, itāļu: Rodrigo Borgia, dzimis 1431. gada 1. janvārī, miris 1503. gada 18. augustā), bija Romas pāvests no 1492. līdz 1503. gadam.
Bija viens no renesanses laikmeta apstrīdamākajiem pāvestiem (izcēlās ar neslēptu tieksmi uz zeltu, dārglietām, kāršu spēli un sievietēm). Kā cilvēks Aleksandrs VI bija gudrs, viltīgs, godkārīgs, neuzticīgs, izvirtis un baudkārs.
Viņš bez žēlastības lika kā ķeceri sadedzināt dominikāņu mūku un sprediķotāju Savonarolu (1498), kas atmaskoja pāvesta Aleksandra VI un laicīgo valdnieku izlaidīgo dzīvesveidu. Aleksandrs VI tirgoja baznīcas amatus, palielināja savus ienākumus ar jubilejas gada indulgencēm (1500). Baznīcas interešu vietā viņš aizstāvēja Bordžas ģimenes politiku.
No viņa pēcnācējiem zināmi Čezāre un Lukrēcija Bordža.
