Ahmeds ben Bella (arābu: أحمد بن بلة, Aḥmad bin Billah; dzimis 1916. gada 25. decembrī, miris 2012. gada 11. aprīlī) bija Alžīrijas politiķis un revolucionārs, viens no Alžīrijas neatkarības kustības centrālajiem līderiem un pirmais neatkarīgās Alžīrijas prezidents. Viņa politiskā darbība 20. gadsimta vidū būtiski ietekmēja valsts veidošanos pēc Francijas koloniālās varas izbeigšanās un noteica Alžīrijas agrīnās politiskās attīstības virzienu. Ben Bella ieņēma nozīmīgu lomu Alžīrijas neatkarības iegūšanā no Francijas un bija viens no Nacionālās atbrīvošanas frontes (FLN) dibinātājiem. Alžīrijas neatkarības kara laikā (1954–1962) viņš aktīvi darbojās gan politiskajā, gan diplomātiskajā līmenī, tostarp pārstāvot kustību ārvalstīs, koordinējot politisko stratēģiju un iesaistoties starptautisku atbalsta un ieroču piegāžu nodrošināšanā neatkarības cīņai. Kara iznākumā tika izbeigta Francijas koloniālā pārvalde un izveidota neatkarīga Alžīrijas valsts, kuras politiskajā elitē ben Bella ieņēma vadošu vietu.
Pēc neatkarības pasludināšanas ben Bella kļuva par vienu no jaunās valsts centrālajām figūrām. Sākotnēji viņš ieņēma valdības vadītāja amatu, bet 1963. gadā kļuva par Alžīrijas prezidentu, šo amatu pildot līdz 1965. gadam. Viņa prezidentūra bija raksturīga ar centieniem konsolidēt varu, nostiprināt vienpartijas sistēmu, īstenot sociālistiski orientētas reformas un veidot neatkarīgu, neitrāli ievirzītu ārpolitiku Aukstā kara apstākļos. Ben Bellas valdīšanu 1965. gada jūnijā pārtrauca militārs apvērsums bez asiņu izliešanas, ko vadīja Houari Būmedjēns, iezīmējot jaunu posmu Alžīrijas politiskajā attīstībā. Neraugoties uz gāšanu, Ahmeds ben Bella saglabā paliekošu vietu Alžīrijas vēsturē kā simboliska neatkarības cīņas figūra un agrīnās valsts identitātes veidotājs.
