Notikumi
- Turpinājās Napoleona kari.
- 1. marts — Napoleons Bonaparts atgriezās Francijā no izsūtījuma trimdā uz Elbas salu.
- 16. marts — Villems I kļuva par Nīderlandes karali
- 20. marts — Napoleons Bonaparts pēc izbēgšanas no Elbas ieradās Parīzē ar 140 000 lielu regulāru armiju un 200 000 brīvprātīgajiem karavīriem, tādējādi uzsākot savu "Simts dienu" valdīšanu.
- 3. maijs — izveidota Krakovas brīvpilsēta.
- 8. jūnijs — dibināta Vācijas Konfederācija.
- 16. jūnijs — norisinājās Liņjī kauja, kas bija viena no izšķirošajām kaujām Napoleona Simts dienu kampaņas laikā.
- 18. jūnijs — Vaterlo kaujā Septītās koalīcijas alianse uzvarēja Napoleona vadīto Francijas karaspēku.
- 20. novembris — parakstīts Parīzes miera līgums.
Dzimuši
- 11. janvāris — Džons Makdonalds (John A. Macdonald), kanādiešu politiķis (miris 1891.)
- 1. aprīlis — Oto fon Bismarks (Otto von Bismarck), Vācijas kanclers (miris 1898.)
- 1. jūnijs — Oto (Όθων), Grieķijas karalis (miris 1867.)
- 15. augusts — Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander von Keyserling), vācbaltu ģeologs un paleontologs (miris 1891.)
- 28. oktobris — Ļudovīts Štūrs (Ľudovít Štúr), slovāku sabiedrisks darbinieks (miris 1856.)
- 31. oktobris — Kārlis Veierštrāss (Karl Weierstraß), vācu matemātiķis (miris 1897.)
- 2. novembris — Džordžs Būls (George Boole), angļu matemātiķis un filozofs (miris 1864.)
- 8. decembris — Ādolfs Mencels (Adolph Menzel), vācu mākslinieks (miris 1905.)
Miruši
- 18. jūnijs (Vaterlo kaujā nogalināti):
- Žans Žaks Desvo de Sanktmoriss (Jean-Jacques Desvaux de Saint-Maurice), franču ģenerālis (dzimis 1775)
- Gijoms Filibērs Dušesmē (Guillaume Philibert Duhesme), franču ģenerālis (dzimis 1766)
- Sers Aleksandrs Gordons ( Alexander Gordon), angļu štāba virsnieks (dzimis 1786)
- Klods Etjēns Mišels (Claude-Étienne Michel), franču ģenerālis (dzimis 1772)
- Tomass Piktons (Thomas Picton), britu ģenerālis (dzimis 1758)
- Viljams Ponsombijs (William Ponsonby), britu ģenerālis (dzimis 1772)
- Žans Batists van Merlēns (Jean Baptiste van Merlen), holandiešu-beļģu ģenerālis (dzimis 1773)
- 13. oktobris — Joahims Mirats (Joachim Murat), franču maršals (dzimis 1767.)
- 7. decembris — Mišels Nejs (Michel Ney), franču maršals (dzimis 1769.)
