1980. gads

Janvāris

• 22. janvāris — Maskavā tika arestēts padomju zinātnieks un cilvēktiesību aktīvists Andrejs Saharovs.
• 26. janvāris — Izraēla un Ēģipte nodibināja diplomātiskās attiecības.
• 31. janvāris — Gvatemalā grupa indiāņu ieņēma un aizdedzināja Spānijas vēstniecību, protestējot pret armijas zvērībām; tika nogalināti 36 cilvēki; Spānija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Gvatemalu.

Februāris

• 10. februāris — dibināta Brazīlijas Strādnieku partija.
• 13. februāris — tika atklātas XIII ziemas olimpiskās spēles Leikplesidā, ASV.
• 19. februāris — Londonā no akūtas saindēšanās ar alkoholu nomira AC/DC solists Bons Skots.
• 22. februāris — ASV olimpiskā hokeja komanda uzvarēja Padomju Savienības komandu. Notikums kļuva slavens ar nosaukumu "Brīnums uz ledus".

Marts

• 1. marts — dati no starpplanētu zondes Voyager 1 apstiprināja Saturna pavadoņa Jānusa eksistenci.
• 13. marts — atklāts Saturna pavadonis Kalipso.
• 14. marts — avārijas nosēšanās laikā lidmašīnas katastrofā Varšavā, Polijā bojā gāja 87 cilvēki, tostarp 14 cilvēku liela ASV boksa komanda.
• 18. marts — Pļesetskas kosmodromā PSRS degvielas uzpildes laikā eksplodēja nesējraķete Vostok-2M, bojā gāja 48 cilvēki.
• 21. marts — ASV prezidents Džimijs Kārters paziņoja, ka ASV olimpiskā komanda boikotēs 1980. gada vasaras olimpiskās spēles, Maskavā.
• 27. marts — Ziemeļjūrā sabruka Norvēģijas naftas platforma Alexander Kielland. Bojā gāja 123 no 212 platformas darbiniekiem.

Aprīlis

• 10. aprīlis — Spānija un Apvienotā Karaliste vienojās par Gibraltāra robežas atvēršanu. Tā tika slēgta 1969. gadā.
• 18. aprīlis — par Zimbabves 1. prezidentu tika iecelts Kanaāns Banana, tika pieņemts pašreizējais Zimbabves karogs.
• 19. aprīlis — Nīderlandes pilsētā Hāgā notika 25. Eirovīzijas dziesmu konkurss. Tajā uzvarēja Īrijas pārstāvis Džonijs Logans ar dziesmu What's Another Year?.
• 30. aprīlis — par Nīderlandes karalieni kļuva Beatrikse.

Maijs

• 4. maijs — mira Dienvidslāvijas 1. prezidents Josifs Brozs Tito. Bēru ceremonija vēlāk kļuva par pasaules lielāko diplomātisko sanāksmi, vairāk nekā 140 valstu delegācijas ieradās atvadīties no Tito. Tikai pāvesta Jāņa Pāvila II bēres 2005. gadā ir pārspējušas šo rekordu. Par Dienvidslāvijas 2. prezidentu kļuva Lazars Koliševskis.
• 8. maijs — Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka pasaulē ir uzveiktas bakas.
• 15. maijs — par Dienvidslāvijas 3. prezidentu kļuva Cvijetins Mijatovičs.

Jūnijs

• 3. jūnijs — nāvējošu tornado sērija izpostīja Grandailendas pilsētu Nebraskas štatā nogalinot 5 un ievainojot vairāk kā 250 cilvēkus.
• 11.—22. jūnijs — Itālijā notika Eiropas čempionāts futbolā.
• 22. jūnijs — Vācijas futbola komanda ar rezultātu 2—1 uzvarēja Beļģijas izlasi un kļuva par 1980. gada Eiropas čempioniem futbolā.
• 23. jūnijs—6. septembris — karstuma vilnis ASV.

Jūlijs

• 9. jūlijs — pāvests Jānis Pāvils II ieradās vizītē Brazīlijā. Pūlī, kas sagaidīja pāvestu, līdz nāvei tika saspiesti 7 cilvēki.
• 15. jūlijs:
  • Bargi un postoši negaisi brāzās pāri 4 apgabaliem Viskonsinas štatā. Postījumi sasniedza 250 miljonus ASV dolāru, bojā gāja viens cilvēks.
  • izveidots Alfrēda Vēgenera institūts.
• 19. jūlijs—3. augusts — Maskavā notika 22. vasaras olimpiskās spēles.
• 29. jūlijs — oficiāli pieņemts pašreizējais Irānas karogs.
• 30. jūlijs — Vanuatu pasludināja neatkarību.

Augusts

• 2. augusts — teroristu sarīkotā sprādzienā Boloņas dzelzceļa stacijā Itālijā bojā gāja 85 cilvēki, vairāk kā 200 tika ievainoti.

Septembris

• 17. septembris — tika dibināta poļu arodbiedrība "Solidaritāte".

Oktobris

• 31. oktobris — Polijas valdība atļāva "Solidaritātes" dibināšanu.

Novembris

• 4. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Ronalds Reigans, pārspējot līdzšinējo prezidentu Džimiju Kārteru, precīzi gadu kopš Irānas ķīlnieku krīzes sākuma.

Decembris

• 8. decembris — eksbītlu Džonu Lenonu nošāva netālu no viņa mājas Ņujorkā.
• 11. decembris — izveidota Apvienoto Arābu Emirātu Centrālā banka.

Janvāris

• 3. janvāris — Braiens Klejs (Bryan Ezra Tsumoru Clay), ASV vieglatlēts
• 16. janvāris — Seidu Keita (Seydou Keita), Mali futbolists
• 18. janvāris — Džeisons Sīgels (Jason Segel), amerikāņu aktieris, scenārists, producents un autors
• 19. janvāris:
  • Džensons Batons (Jenson Button), britu autosportists
  • Arvīds Macijausks (Arvydas Macijauskas), lietuviešu basketbolists
• 25. janvāris — Šavi (Xavi), Spānijas futbolists
• 27. janvāris — Marats Safins (Марат Михайлович Сафин, Марат Мөбин улы Сафин), Krievijas tatāru tenisists
• 28. janvāris — Jasuhito Endo (遠藤 保仁), japāņu futbolists

Februāris

• 9. februāris — Angels Haristejs (Άγγελος Χαριστέας), grieķu futbolists
• 12. februāris:
  • Huans Karloss Ferero (Juan Carlos Ferrero), spāņu tenisists
  • Kristīna Riči (Christina Ricci), amerikāņu aktrise
• 20. februāris — Arturs Borucs (Artur Boruc), poļu futbolists
• 21. februāris — Džigme Khesars Namgjels Vangčuks (འཇིགས་མེད་གེ་སར་རྣམ་རྒྱལ་དབང་ཕྱུག་), Butānas karalis
• 28. februāris — Kristians Poulsens (Christian Poulsen), dāņu futbolists

Marts

• 3. marts — Ketrīna Voterstone (Katherine Waterston), Londonā dzimusi ASV aktrise
• 7. marts — Lora Prepona (Laura Prepon), ASV aktrise
• 20. marts — Roberts Javtoks (Robertas Javtokas), Lietuvas basketbolists
• 21. marts:
  • Mārita Bjergena (Marit Bjørgen), norvēģu distanču slēpotāja
  • Ronaldiņu (Ronaldinho), Brazīlijas futbolists

Aprīlis

• 4. aprīlis — Stīvens Holkombs (Steven Holcomb), ASV bobslejists (miris 2017. gadā)
• 10. aprīlis — Aleksandrs Jerjomenko (Александр Ерёменко), krievu hokejists
• 21. aprīlis — Vinsents Lekavaljē (Vincent Lecavalier), Kanādas hokejists
• 26. aprīlis — Čenings Teitums (Channing Tatum), amerikāņu kinoaktieris, dejotājs un modelis
• 28. aprīlis — Bredlijs Viginss (Bradley Wiggins), Lielbritānijas riteņbraucējs

Maijs

• 3. maijs — Kamila Beregsaziova (Kamila Beregszásziová), Slovākijas futboliste
• 5. maijs — Josi Benajuns (יוסף שי "יוסי" בניון), Izraēlas futbolists
• 23. maijs — Teofanis Geks (Θεοφάνης Γκέκας), grieķu futbolists
• 30. maijs — Stīvens Džerards (Steven George Gerrard), angļu futbolists

Jūnijs

• 12. jūnijs — Deniss Monastirskis (Денис Монастирський), ukraiņu jurists un politiķis (miris 2023. gadā)
• 13. jūnijs:
  • Sāra Konora (Sarah Connor), Vācijas dziedātāja
  • Florāns Maluda (Florent Malouda), franču futbolists
  • Huans Karloss Navarro (Juan Carlos Navarro Feijoo), katalāņu basketbolists
  • Markuss Vinkelhoks (Markus Winkelhock), Vācijas autosportists
• 17. jūnijs — Venusa Viljamsa (Venus Williams), ASV tenisiste
• 26. jūnijs — Džeisons Švarcmans (Jason Schwartzman), amerikāņu aktieris

Jūlijs

• 6. jūlijs — Pau Gazols (Pau Gasol Sáez), kataloniešu basketbolists
• 8. jūlijs — Robijs Kīns (Robbie Keane), īru futbolists
• 10. jūlijs — Džesika Simpsone (Jessica Simpson), amerikāņu dziedātāja, aktrise un modes dizainere
• 16. jūlijs — Džese Džeina (Jesse Jane), amerikāņu pornoaktrise (mirusi 2024. gadā)
• 18. jūlijs — Kristena Bella (Kristen Bell), ASV aktrise
• 20. jūlijs — Žizele Bundhena (Gisele Bündchen), brazīliešu modele un kinoaktrise
• 22. jūlijs — Dirks Kijts (Dirk Kuyt), nīderlandiešu futbolists
• 29. jūlijs — Fernando Gonsaless (Fernando González), Čīles tenisists

Augusts

• 6. augusts — Romāns Veidenfellers (Roman Weidenfeller), vācu futbolists

Septembris

• 7. septembris:
  • Emre Belezoglu (Emre Belözoğlu), Turcijas futbolists
  • Gabriels Milito (Gabriel Alejandro Milito), Argentīnas futbolists
• 9. septembris — Mišela Viljamsa (Michelle Williams), ASV aktrise
• 11. septembris — Antoniu Piconija (Antônio Pizzonia), Brazīlijas autosportists
• 12. septembris — Jao Mins (姚明), Ķīnas basketbolists
• 20. septembris — Patriks Frīzahers (Patrick Friesacher), Nīderlandes autosportists
• 22. septembris — Markuss Vants (Marcus Wandt), Zviedrijas kosmonauts, lidotājs
• 24. septembris — Juns Arne Rīse (John Arne Riise), norvēģu futbolists
• 25. septembris — Nikola Žigičs (Никола Жигић), serbu futbolists
• 30. septembris:
  • Martina Hingisa (Martina Hingis, Martina Hingisová), slovāku izcelsmes Šveices tenisiste
  • Kristians Kentvels (Christian Cantwell), ASV vieglatlēts, lodes grūdējs

Oktobris

• 4. oktobris — Tomāšs Rosickis (Tomáš Rosický), čehu futbolists
• 12. oktobris — Nadzeja Astapčuka (Надзея Астапчук), baltkrievu lodes grūdēja
• 14. oktobris — Bens Višo (Ben Whishaw), angļu aktieris
• 12. oktobris — Anna Vautersa (Ann Wauters), Beļģijas basketboliste
• 16. oktobris — Sjū Bērda (Sue Bird), ASV basketboliste
• 26. oktobris — Kristians Kivu (Cristian Chivu), rumāņu futbolists un treneris
• 27. oktobris — Tanels Padars (Tanel Padar), igauņu dziedātājs

Novembris

• 18. novembris — Ivans Čerezovs (Иван Юрьевич Черезов), krievu biatlonists
• 24. novembris:
  • Branko Radivojevičs (Branko Radivojevič), slovāku hokejists
  • Lindons Rašs (Lyndon Rush) Kanādas bobslejists
• 27. novembris — Evi Zahenbahere-Štēle (Evi Sachenbacher-Stehle), Vācijas distanču slēpotāja
• 29. novembris:
  • Mārtiņš Cipulis, latviešu hokejists
  • Kristina Fernandesa Pintado (Cristina Fernández Pintado), spāņu aktrise

Decembris

• 1. decembris — Mubāraks Hasans Šami (Mubarak Hassan Shami), Kataras garo distanču skrējējs
• 18. decembris — Kristīna Agilera (Christina Aguilera), ASV dziedātāja
• 19. decembris — Džeiks Jillenhols (Jake Gyllenhaal), ASV aktieris

• 13. februāris — Marjans Rejevskis (Marian Rejewski), poļu kriptogrāfs (dzimis 1905. gadā)
• 19. februāris — Bons Skots, Austrālijas mūziķis (dzimis 1946. gadā)
• 22. februāris — Oskars Kokoška (Oskar Kokoschka), austriešu mākslinieks (dzimis 1886. gadā)
• 26. marts — Rolāns Barts (Roland Barthes), franču filozofs (dzimis 1915. gadā)
• 12. aprīlis — Averkijs Hončarenko (Аверкій Гончаренко), ukraiņu karavīrs (dzimis 1890. gadā)
• 15. aprīlis — Žans Pols Sartrs (Jean-Paul Sartre), franču filozofs un rakstnieks (dzimis 1905. gadā)
• 29. aprīlis — Alfreds Hičkoks (Alfred Hitchcock), angļu kinorežisors (dzimis 1899. gadā)
• 4. maijs — Josips Brozs Tito (Josip Broz Tito), Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1892. gadā)
• 14. maijs — Hjū Grifits (Hugh Griffith), Velsas aktieris (dzimis 1912. gadā)
• 18. maijs — Ians Kērtiss (Ian Curtis), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
• 7. jūnijs — Henrijs Millers (Henry Valentine Miller), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1891. gadā)
• 18. jūnijs — Kazimežs Kuratovskis (Kazimierz Kuratowski), poļu matemātiķis (dzimis 1896. gadā)
• 27. jūnijs — Valters Dornbergers (Walter Robert Dornberger), Vācijas armijas virsnieks (dzimis 1895. gadā)
• 25. jūlijs — Vladimirs Visockis (Владимир Высоцкий), padomju dziedātājs, aktieris (dzimis 1938. gadā)
• 27. jūlijs — Mohammads Rezā Pehlevī (محمد رضا شاه پهلوی), Irānas šahs (dzimis 1919. gadā)
• 20. augusts — Džo Dasēns (Joe Dassin), franču dziedātājs (dzimis 1938. gadā)
• 25. septembris — Džons Bonems (John Henry Bonham), britu mūziķis (dzimis 1948. gadā)
• 2. decembris — Romēns Garī (Romain Gary), franču rakstnieks (dzimis 1914. gadā)
• 8. decembris — Džons Lenons (John Lennon), britu mūziķis (dzimis 1940. gadā)
• 18. decembris — Aleksejs Kosigins (Алексей Николаевич Косыгин), padomju politiķis (dzimis 1904. gadā)
• 24. decembris — Kārlis Dēnics (Karl Dönitz), vācu admirālis (dzimis 1891. gadā)
• 31. decembris:
  • Māršals Maklūans (Marshall McLuhan), Kanādas filozofs (dzimis 1911. gadā)
  • Rauls Volšs (Raoul Walsh), amerikāņu kinorežisors un aktieris (dzimis 1887. gadā)

Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris